Adishana.1s.lv

 Latviski По русский In English

Neliels ieskats dzijas pasaulē.


Šķiedru iedalījums

Dabīgā šķiedra:

  • Dzīvnieku izcelsmes
    — vilna;

— zīds

  • Augu izcelsmes

— kokvilna,

— lins

Ķīmiski ražotas šķiedras:

  • Mākslīgās

— viskoze

  • Sintētiskās

— poliamīdu grupa: neilons, akrils, kaprons, takels;
— Poliesteris;
— Poliakrili: dralons, kurtels, nitrons
— Acetāts
— Likra
— Lureks

 

AKRILS
Akrils ir poliamīda šķiedra, ko iegūst no dabas gāzes. Sinonīmi: nitrons, orlons, prelana, kutils, PAN-šķiedra. Akrila šķiedru:
+ viegli nokrāsot košos toņos, tas nesaveļas, nesaraujas, nestiepjas, ir silts.
— nav hidroskopisks, adot gurkst.
Adītājas atzīst, ka akrils no akrila atšķiras, pērkot to vajag burzīt un taustīt, ja pēc taustes tīkams, tad jau arī patiks valkāt. No akrila dzijas iesaka adīt rotaļlietas. Ja akrils pievienots vilnas dzijai, tad adījums labāk notur formu, labāk valkājas un var mazgāt veļasmašīnā.

ALPAKA jeb LAMA
Lamas ir kamieļu dzimtas dzīvnieki, tāpēc šī vilna līdzīga kamieļvilnai. Alpaka ir lamu dzimtas kalnu kaza. Lielākais alpakas vilnas piegādātājs ir Peru. Alpaku parasti vērpj kopā ar aitu vai merīnvilnu vai sintētiskajām šķiedrām, piemēram, akrilu. Alpakai ir skaisti dabīgie toņi, no balta, tradicionāli bēšā un sudrabotā līdz brūnam un pat melnam.
! Alpakas dziju nedrīkst glabāt kopā ar naftalīnu, bet kožu aizbaidīšanai jālieto lavandas, tabaka un ciedru eļļa.

ANGORA
Šo dziju vērpj no angoras trušu vilnas. Tā ir ļoti maiga, pūkaina un silta. Bet, tā kā trušu vilnu nav iespējams stingri nostiprināt pavedienā, viss, kam piespiedīsies maigais adījums, nopūkosies. Tāpēc 100% angoras dziju nemaz neražo, trušu vilnai pievieno merīnvilnu vai akrilu. Turklāt angoras izstrādājumus nedrīkst mazgāt, vēl trakāk, tos nedrīkst pat samērcēt! Tīrīt drīkst tikai ķīmiski. Bet, ja angoras izstrādājumus valkā uzmanīgi, tad tie kalpo gadiem, jo vilnai ir viena laba īpašība, tā pašattīrās.

ACETĀTS UN TRIACETĀTS
Tā ir mākslīga, ne sintētiska, šķiedra, ko iegūst no acetilcelulozes. Šķiedru nereti sauc par mākslīgo zīdu, jo spīd un laistās, bet acetonā iemērkt, izšķīst. Dzija, kam pievienots acetāts, labi tur formu, ir elastīgi un tīkami ādai. Ja dzijai pievienota acetāta šķiedra, tad mazgāt drīkst līdz 30 oC ūdenī, adījums ātri izžūst, bet to gludināt drīkst ļoti uzmanīgi. Parasti to pievieno kokvilnas, vilnas un mohēras dzijai.

KAMIEĻVILNA
Adīšanai izmanto pavilnu, kas ir īpaši silta. Kamieļvilnu iegūst ķemmējot, tāpēc tā ir dārga.

KAPRONS
Sintētiska šķiedra no poliamīdu grupas. Izturīga, elastīga, nedilstoša, labi tura formu. Valkājot elektrizējas, gaismā pamazām kļūst trausla. Kapronu pievieno vilnai un kokvilnai, lai pēcāk adītu elastīgas zeķēs, sporta tērpus vai peldkostīmus.

KAŠMIRS
Iegūst ķemmējot smalkvilnas Kašmiras kazas Tibetā. Pašlaik lielākais kašmira piegādātājs ir Ķīna. No tā gatavo ļoti dārgus plānus vilnas, zīda, pusvilnas vai kokvilnas sarža audumus.

KOKVILNA
Kaut kokvilnas šķiedra Indijā bija pazīstama jau 7.gs.p.m.ē., taču Eiropā tā parādījās tikai 1772.gadā, protams, to no Indijas atveda angļi. Kokvilnas izstrādājumiem nekaitē bieža mazgāšana, tas labi elpo un nesviedrē. Kokvilnas šķiedra silda labāk kā lins. Kokvilna ir izturīgāka par vilnu, toties mēdz izstiepties un salīdzinoši ilgi žūst. Lai dzija būtu elastīgāka, tai pievieno akrilu, lai nestaipītos, to merserizē. Vārds cēlies no angļu izgudrotāja Dž. Mersera uzvārda. Merserizācija (mercerisation) nozīmē šķiedras apstrādi ar stipru sārmu NaOH šķīdumu, un dzija kļūst zīdaini spoža, stipra, mīksta. Merserizēts pavediens nezaudē nevienu no kokvilnas labajām īpašībām, toties uz mūžu iegūst jaunas: kokvilnu var nokrāsot košās krāsās, kas neizbalē, adījums ilgi saglabā labo izskatu un nemaina izmēru. Klausi man, nekad nepērc kokvilnas dziju, kas nav merserizēta! Tas nekas, ka ficē tā izskatās kārdinoši, ļoti bieži pēc pirmās izmazgāšanas rokdarbs sāk izskatīties pēc grīdas lupatas. Adītājas atzīst, ka vislabākā kokvilna tiek audzēta Ēģiptē.

LIKRA
Eiropā to sauc par elastānu, ASV — par spandeksu. Tā ir ļoti elastīga (6-8x) sintētiska šķiedra, ko ražo firma DuPont. Lai mainītu citu šķiedru īpašības, pietiek sastāvam pievienot 2% likras. Tā ir gaisa caurlaidīga un labi mazgājas.

LINS
No liniem iegūst ļoti izturīgu dziju, kas karstā laikā dzesē, bet aukstā laikā silda savu valkātāju. Lina tērpus viegli mazgāt, tie ir izturīgi, labi elpo. Vienīgā sliktā īpašība: linu šķiedru grūti nokrāsot košos toņos. Linu šķiedrai mēdz pievienot kokvilnu un viskozi.

LUREKSS (Люрекс)
Efektdzija ar metāla spīdumu, to ražo no alumīnija, vara, niķeļa vai misiņa folijas. Tā kā šī ir dārga tehnoloģija, tad tagad ražotāji iemanījušies izgatavot efektdziju no plēves, kas pārklāta ar krāsainu līmi. Lureksam pievieno akrilu, viskozi un citas šķiedras.

MERĪNVILNA
Merīnvilnu, protams, iegūst no merīnaitām, bet varbūt tu nezināji, ka vislabākā merīnvilna tiek cirpta tikai no skausta, kur vilna ir sevišķi smalka, mazāk kā 24 mikroni. Merīnvilna ir gara, balta un ļoti silta un tās dabīgais viļņojums nodrošina elastību. Turklāt tā nekairina ādu. Kaut šī dzija ir ļoti dārga, tai reti pievieno citas šķiedras, jo, ja tu gribi labu mantu, tad naudu nežēlosi, bet, ja gribi ilūziju, pērc kaut ko sintētisku, bet tāpēc nav jāizķērnā lieliskais materiāls.

MOHĒRA
Par mohēru sauc vilnas dziju, kas vērpta no angoras kazas vilnas. Šīs kazas audzē Turcijā, Dienvidāfrikā, Austrālijā, ASV un Argentīnā. Mohēras šķiedra ir gara, gluda un maiga. Iegūt 100% kazas vilnas pavedienu nav iespējams, tas izjuktu. Lielākais, ko var savērpt ir 83%. Bet pietiek ar 15-20%, lai dzija būtu jauki pūkaina. Kid mohēra ir pirmais cirpums no kazlēniem, kas nav vecāki par 8 mēnešiem. Adījumi no mohēras ir viegli un gaisīgi, jo jāada ar ļoti rupjām adatām. Turklāt kazas vilna ļoti labi krāsojas, tāpēc dzija bieži ir ļoti košos toņos. Ļoti alerģiska: sākost no vienkārši nepatikas līdz ādas apsārtumiem, elpceļu kairināšanas līdz acu asarošanai un elpas trūkumam. Mohēras adījumi jāmazgā remdenā ūdenī ar maigu šampūnu.

NEILONS
Sintētiska, poliamīdu grupas šķiedra. To izstrādāja 1935.gadā firmā DuPont. Tā kā kopā strādāja Ņujorkas un Londonas ķīmiķi, tad materiāls ieguva nosaukumu NY-lon.
Šķiedra atkal kļuvusi populāra un to bieži izmanto efektdziju sastāvā.

NITRONS
Krievijā to sauc par nitronu, ASV — par orlonu vai akrilanu, Japānā — par kašmilonu, Anglijā — par kurtelu, Vācijā — par dralonu vai volpjulu.
нитрон - в СССР, орлон и акрилан - в США, кашмилон - в Японии, куртель - в Великобритании, дралон и вольпрюла - в Германии
Sintētiska poliakrilnitrila šķiedra, kas pielīdzināma vilnai. Vislabākā sintētiskā šķiedra, kas, līdzīgi kā vilna, izturīga pret stiprām skābēm un sārmiem. Nitrona tērpus var tīrīt ķīmiski ar benzīnu, acetonu,bet fenols un formalīns šo šķiedru bojā. No nitrona gatavo trikotāžu, paklājus, audumus.

POLIAMĪDS
Viss, kas te rakstīts attiecas uz sinētiskajām poliamīdu grupas šķiedrām: kapronu, neilonu un silonu. Poliamīdu šķiedras iegūst no naftas, dabasgāzes, oglēm. Šķiedru īpašības: labi notur formu, slikti ventilējas, slikta gaismas izturība, elektrizējas. Taču pateicoties lielajai izturībai, poliamīdu šķiedras bieži pievieno vilnai, viskozei un akrilam. 100% poliamīdu izmanto efektdziju ražošanā. Ja dzijai pievienoti poliamīdu izcelsmes materiāli, tad tā jāmazgā ļoti uzmanīgi, līdz 40 oC karstā ūdenī. Nedrīkst lietot veļas mīkstinātāju.

POLIESTERIS
Sintētiska šķiedra, ko pievieno plisētiem audumiem, jo labi tura formu. Taču, ja mazgāsiet poliestera izstrādājumus par 40 oC karstākā ūdenī, tie ļoti saburzīsies. Poliestera šķiedrai nekaitē gaisma, tas atgrūž netīrumus, to neēd kodes, tas ir antistatisks. Parasti to pievieno kokvilnas, vilnas un viskozes dzijai.

SUŅU VILNA
Suņu vilnas adījumiem galvenokārt ir ārstnieciska iedarbība: pret muguras un locītavu sāpēm, radikulītu, osteohondrozi, nieru vainām un citām ligām. Suņu vilna labi uzsūc mitrumu (35-50% no vilnas svara), ātri izžūst izdalot siltumu un tai pat laikā uzlabo asinsriti, bet valkātāja augums tai pat laikā paliek sauss un silts. Adījumu no suņu vilnas mazgā ar rokām siltā ziepjūdenī, žāvē neizgriežot.
Ja vilnas nav daudz, ieteicams adīt zeķes, jostas, šalles un ielaist adījumā iepretī sāpošajām ķermeņa daļām.

TAKTELS (Tactel)
Šo šķiedras veidu ar nosaukumu Tactel, reģistrējusi firma DuPont. Tā ir poliamīdu grupas šķiedra, kas labi elpo un tai pat laikā nelaiž cauri vēju. Takela izstrādājumi ir praktiski nenovalkājami un ļoti ērti, turklāt ļoti piemēroti alerģiskiem cilvēkiem. Takelu pievieno mohērai, akrilam un poliamīdam.

VILNA
Vilnas dziju iegūst no dažādiem dzīvniekiem: aitām, kamieļiem, kazām, lamām, trušiem un suņiem. Katras sugas vilna atšķiras, bet kā kopīgās vilnas īpašības var minēt: lieliska spēja saglabāt siltumu, kas mainās atkarībā no āra temperatūras; higroskopiska, mīksta un piekļāvīga. Vilna labi ieņem formu un neburzās. Vilna siltumu uztur labāk kā kokvilna un izturīga pret samirkšanu. Vienīgais trūkums: vilnas izstrādājumi mēdz savelties, bet tas atkarīgs no tā, cik stigri vilna savērpta. Lai mazinātu savelšanos un bumbuļošanos, vilnai pievieno mākslīgās šķiedras. Pašlaik visbiežāk vilnu apvieno ar akrilu. Vilnas adījumus mazgā maigi kā pašas matus, remdenā mīkstā ūdenī ar vilnas mazgāšanai paredzētiem līdzekļiem. Nemērcē, neberž, lieko mitrumu tikai izspaida un žāvē izklātu uz dvieļa.
Vilna saveļas karstumā un mitrumā, kad matu klājošās zvīņas atveras un saķeras viena ar otru un šķiedra saraujas. Ja process notiek negaidīti, tad par izbojāto adījumu ir žēluma gals. Bet šo īpašību izmanto filcēšanā: uz rupjām adatām ar smalku dziju noada aptuveni uz pusi lielāku gabalu, tad stundu maļ veļas mašīnā verdošā ziepjūdenī. Skalo aukstā ūdenī.
Vēl viena lieliska vilnas īpašība ir spēja atgrūst netīrumus, tāpēc tērps vakarā jāizliek pavēdināt.
Vilnu bojā kodes un mikroorganismi. Ja vilna ilgi stāv mitra, tā sāk pelēt vai pūt.
Vilnas izstrādājumus nedrīkst žāvēt augstā temperatūrā, nedrīkst ilgi turēt saulē, dzija kļūs trausla. Vilna ir izturīga pret skābēm, bet sārmi to bojā.
Parasto vilnas dziju (lauku dziju) iegūst no aitām. Tā var būt smalka, vidēji rupja un ļoti rupja. Pārdošanā ir gan šķeterēta, gan nešķeterēta dzija, tā ir silta, elastīga, labi mazgājama, nestiepjas, labi krāsojama.
Ķemmdziju jeb gublānu izgatavo no speciāli apstrādātas paaugstinātas kvalitātes vilnas. Ķemmdzija ir ļoti smalka. Adot liek kopā vairākus pavedienus, lai panāktu nepieciešamo dzijas rupjumu. Ķemmdzija ir piemērota visu priekšmetu tamborēšanai un adīšanai. Adījumos no gaišas krāsas dzijas labi izceļas adījuma raksti. Vienkārtīgu ķemmdziju izmanto sevišķi smalku izstrādājumu darināšanai, piemēram, adot apkakles. No divkārtīgas vai trīskārtīgas ķemmdzijas ada smalkus pirkstaiņus.
Ķemmdzija ir ļoti silta, mīksta, elastīga, poraina, nestiepjas, labi krāsojama. Tā ir uzmanīgi jāmazgā, jo var savelties.

VISKOZE
Tā ir pirmā mākslīgā šķiedra, ko pirmoreiz ieguva no celulozes 19.gs. beigās. No visām mākslīgajām šķiedrām tā ir visdabīgākās izcelsmes. Viskoze ir tīkama ādai, hidroskopiska, gaisa caurlaidīga un neuzkrāj statisko elektrību. Parasti viskozi pievieno kokvilnai, vilnai un mohērai. Viskozes izstrādājumi jāmazgā ļoti uzmanīgi ar rokām un maigu mazgājamo līdzekli, to nedrīkst izgriezt, jo slapja kļūst neizturīga.

ZĪDS
Zīda audumi lieliski pasargā karstā laikā, jo ir vēsi. Bet tas notiek pateicoties tam, ka zīds labi aiztur siltumu! Zīda izstrādājumi jāmazgā ar maigu mazgāšanas līdzekli, nedrīkst žāvēt saulē. Zīdu pievieno kokvilnai, viskozei un sintētiskajām šķiedrām. Tā kā zīda dzijas ir ļoti dārgas, tad Latvijas veikalos nemaz neesmu tādas redzējusi.

 

NO KĀDAS DZIJAS ADĪT MAZUĻIEM
Ļoti bieži sievietei rokas sāk niezēt pēc rokdarbiem, kad viņa gaida mazuli. Ja iepriekš nav uzkrāta pieredze dzijas pirkšanā, tad grūti veikalā saprast, ko īsti pirkt. Māmiņas stāsta, ka dziju mazuļiem izvēlas, rūpīgi raugot, lai no pavediena neatdalītos pūkas, jo tās var nokļūt elpceļos. Turklāt mazulis sūkā gan dūrīti, gan pamanās iebāzt mutē kājas pirkstus. Zem nosaukuma Baby var slēpties gan 100% sintētika, gan dzija, kuras sastāvā ir vilna un sintētika. Pašlaik ražotāji sola, ka dralons ir tas materiāls, kas neizraisa nekādas alerģiskas izpausmes. Protams, modernie materiāli ir tīkami, pūkas nemet, bet es gan bērniņam drēbes no sintētikas nevilktu. Ik dienas vides aktīvisti nāk klajā ar satraucošiem pētījumiem par bīstamu ķīmisku vielu atradumiem cilvēku asinīs, kas organismā nonākuši ar kosmētikas, pārtikas, sadzīves ķīmijas un, iespējams, apģērba starpniecību.
Ja man būtu teikšana, es jaciņas, cimdiņus un cepurītes mazuļiem adītu no nekrāsotas merīnvilnas, bet zeķītes — no nekrāsotas latvju aitas. Bērns paaugsies, piemērosies videi un tad jau pamazām sāks izmantot civilizācijas labumus.

***PADOMI***
Lai vietējās dzijas adījumi nekairinātu ādu, pieliec dzīparam pavedienu kid mohēras jeb t.s. kazlēnu. Adījums būs maigāks, varēs adīt ar rupjākām adatām un tāpēc tērps iznāks vieglāks.
Ja adījums kož, izmazgā ar vilnai paredzētu mazgāšanas līdzekli un skalojamajam ūdenim pievieno mīkstinātāju.

Samocītu, vairākkārt krāsotu tīras vilnas dziju var atdzīvināt, ja mazgājot pievieno glicerīnu (ēdamkaroti uz 1 l), arī skalojamam ūdenim.

Ja vilnas adījums savēlies, tad tas jāiemērc šādā šķīdumā:
3ēdkar ožamā spirta, 1 ēdkar terpentīna 2 ēdkar šņabja uz 10 l ūdens. 

Komentāri (0)  |  2013-02-28 01:02  |  Skatīts: 2094x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ